svētdiena, 2017. gada 24. decembris

Ziemassvētku vecīša stāsts...

Stāstu sāksim ar Svēto Niklāvu, Pjēru Noelu, Santa Klausu, Krisu Krinkli, Tēti Mikulašu, Salaveci, Ziemassvētku vecīti. Viņus sauc tik dažādi, bet uzdevums visiem viens — parūpēties par dāvanām bērniem un pieaugušajiem. Kurš izdomāja vīriņu sarkanajā mētelī ar garo bārdu?

Kā radies Ziemassvētku vecītis
Par Ziemassvētku vecīša prototipu tiek uzskatīts Svētais Nikolass jeb Mirras bīskaps, kurš dzīvoja 4. gs. mūsdienu Turcijas teritorijā. Viņš bija labsirdīgs un dāsns vīrs. Nostāsti par viņa labajiem darbiem tika daudzināti tuvu un tālu. Te viņš nabadzīgam bērnam zem gultas nolika apavu pāri, te izsalkušam ubagam paslepus somā iebāza siltu maizes kukuli.

Skatoties filmas, esi pamanījis, ka reizēm Ziemassvētku vecītis ierodas visai savdabīgā veidā — pa skursteni. Arī par šo tradīciju jāpateicas Nikolasam. Reiz neilgi pirms Ziemassvētkiem viņš apmeklējis trīs nabadzīgas māsas, kuras nevarēja atļauties apprecēties. Pirmās divas naktis viņš to mājās atstājis pūra naudu divām māsām, bet trešajā naktī durvis bijušas slēgtas. Nikolass veicis akrobāta cienīgu triku — uzrāpies uz jumta un trešajai māsai domāto naudu iesviedis pa skursteni.

Kādu tu parasti zīmē Ziemassvētku vecīti? Amerikāņu mākslinieks Tomass Nasts 1863. gadā avīzes vākam uzzīmēja vīru ar baltu bārdu un dāvanu maisu. Vēlāk šo viņa aizkustinošo zīmējumu reklāmas industrija padarīja slavenu un atpazīstamu. Vīrs ar balto bārdu bija visur — uz atklātnēm, veikalu skatlogos un dzērienu plakātos.
www.ticu.lv

Arī es šogad vēlos savai ğimenei pastāstīt par Svēto Nikolasu..stāstu par Ziemassvētku vecīti..

svētdiena, 2017. gada 10. decembris

Labklājības ministrijas iniciētā projekta „Maziem mirkļiem ir liela nozīme” arī mūsu ğimenē


Labklājības ministrija, kas iniciējusi kampaņu „Maziem mirkļiem ir liela nozīme” aicina visas Latvijas ģimenes, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, un citas organizācijas, kā arī uzņēmumus 10.decembrī piedalīties akcijā, iedibinot jaunu tradīciju – svētdienu, kas tiek pavadīta ģimenes lokā sirsnīgi un interesanti.
Lai veicinātu vecākus pavadīt vairāk laika kopā ar bērniem, Labklājības ministrijas iniciētā projekta ietvaros tiek organizēta akcija “Maziem mirkļiem ir liela nozīme”, kura norisināsies 10. decembrī.  Ar šo akciju kampaņas organizatori vēlas iedibināt jaunu tradīciju – svētdienu, kas tiek pavadīta ģimenes lokā, mudinot vecākus veltīt kaut pavisam nedaudz vairāk laika kopā ar saviem bērniem.

Arī mēs šodien pavadijam kopā, meistarojot Ziemassvētku apsveikum kartiņas saviem mīļajiem!🤗

sestdiena, 2017. gada 2. decembris

Adventi sagaidot

Adventes tradīcijas aizsākums meklējams 490. gadā, kad bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina Adventi par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas Franku Baznīcā. Tomēr Adventes vainagam, ar kuru Ziemassvētku gaidīšanas laikā rotājam parādes durvis, savas darbavietas un dzīvokļus, nav nemaz tik sena vēsture. Tiek uzskatīts, ka pirmo Adventes vainagu 1833. gadā Hamburgā (Vācija) izveidoja evaņģēliskās baznīcas garīdznieks Jānis Hinriks Vicherns, kurš bija nodibinājis tā saucamo Skarbo māju – patversmi grūti audzināmiem pusaudžiem. Vicherns mēģināja šos bērnus pāraudzināt no nekārtīga uz kārtīgu dzīvesveidu. Sākot Adventes laiku, mācītājs Vicherns 1833. gadā kopā ar bērniem izpušķoja koka krustu ar egļu zariem un 23 svecēm, jo togad Adventes laiks ilga 23 dienas. Kopš tā laika Advente ir tikusi svinēta dažādi. 23 raibās sveces ar laiku aizvietoja ar četrām baltām – svētdienas svecēm.
Tas no vēsrures..
Tā es, mana ģimene, dārbā..sagaidīju adventi..