Adventes tradīcijas aizsākums meklējams 490. gadā, kad bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina Adventi par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas Franku Baznīcā. Tomēr Adventes vainagam, ar kuru Ziemassvētku gaidīšanas laikā rotājam parādes durvis, savas darbavietas un dzīvokļus, nav nemaz tik sena vēsture. Tiek uzskatīts, ka pirmo Adventes vainagu 1833. gadā Hamburgā (Vācija) izveidoja evaņģēliskās baznīcas garīdznieks Jānis Hinriks Vicherns, kurš bija nodibinājis tā saucamo Skarbo māju – patversmi grūti audzināmiem pusaudžiem. Vicherns mēģināja šos bērnus pāraudzināt no nekārtīga uz kārtīgu dzīvesveidu. Sākot Adventes laiku, mācītājs Vicherns 1833. gadā kopā ar bērniem izpušķoja koka krustu ar egļu zariem un 23 svecēm, jo togad Adventes laiks ilga 23 dienas. Kopš tā laika Advente ir tikusi svinēta dažādi. 23 raibās sveces ar laiku aizvietoja ar četrām baltām – svētdienas svecēm.
Tas no vēsrures..
Tā es, mana ģimene, dārbā..sagaidīju adventi..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru