Kad biju maza viss mīļākā un skaistākā lelle bija galda sedziņa! Ar to varēju ilgi rotaļāties!
Vēl pirms Kristīnes ienākšanas mūsu ģimenē, gaidot meitu, uztamborēju citu šāda veida lelli! Kad Kristīne jau bija mājās, ar to devās gulēt, ārā,..un tā pazuda..
šūšanas darbus noliku malā un ķēros klāt tamborēšanai..jaunai, vēl skaistākai lellei!
Lellei nav sejas, jo lai pati mazā īpašniece spēlējoties var iztēloties kā lelle jūtīsies; priecīga, noskumusi..
Lai tev salds miedziņš un jautra rotaļāšanās!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru